SV. JĒKABA CEĻŠ

1987. gada 23. oktobrī Eiropas Padome (Council of Europe) publicēja Santjago de Kompostela deklarāciju, pasludinot par Sv. Jēkaba ceļu un tā atzarojumus visā Eiropā par pirmo Eiropas kultūras ceļu. Galvenā atziņa ir tāda, ka Eiropa nav tikai politisks un ekonomisks projekts, bet pirmkārt un galvenokārt — uz vērtībām balstīta savienība, kurai pamatā ir Eiropas kristietiskās saknes. Pie Deklarācijas pievienotajā kartē ir arī Lietuva, caur kuru atzīmēti divi Sv. Jēkaba ceļa atzarojumi.

2012. gada vasarā tika izdota grāmata „Sv. Jēkaba ceļa gaisma / The Light of St James Way“, lietuviešu un angļu valodās, kas ilustrēta ar Sv. Jēkaba baznīcu fotogrāfijām. Grāmatas autore — Dr. Laima Andrikiene.

Dr. Laima Andrikiene turpināja Sv. Jēkaba ceļus arī Lietuvā. Par visa lielā projekta aizbildni kļuva Viļņas arhibīskaps metropolīts Gintars Grušs.

Molētu rajonu šķērso divi Sv. Jēkaba ceļa atzarojumi.

Svētā Jēkaba Viļņas ceļš. Ceļa garums: 493 km. Pieturvietas: Skaistkalne (Latvijas) > Birži > Pasvale > Panevēža > Anīkšči > Alanta > Molēti > Jonišķi > Dubingiai > Giedraičiai >  Paberžė> Viļņa> Traķi> Onuškis> Alīta > Merkine > Lišķava > Druskininki > Veisieji > Ogrodņiki (Polija).

Vidējais ceļš — Sv. Jēkaba ceļa maršruts, kas savieno visas 11 Sv. Jēkaba baznīcas Lietuvā (Viļņā, Švēkšnojā/Šilutes raj., Onušķos/Traķu raj., Žiežmarjose/Kaišadores raj., Jonavā, Suvainišķos/Roķišķu raj., Puņojā/Alītas raj., Kurtuvēnos/Šauļu raj., Alantā /Molētu raj., Jonišķos/Molētu raj., Rudinišķos/Jonišķu raj.).