Balninku draudzei ne visos laikos ir bijis lūgšanu nams — tos iznīcināja kari un ugunsgrēki. Šī brīža Balninku baznīcu beidz celt 1910. gadā, par baznīckungu esot Adomam Jusjum. To 1921. gadā, Sv. Staņislava vārdu dodot, iesvētīja Žemaišu bīskaps Pranciškus Karevičs. Tā ir divu torņu mūra neoromānisma-neogotikas stila svētnīca. Baznīcas interjers ir gotiski ietverts un sadalīts trīs jomos. Baznīcā esošā Nācarieša koka skulptūra ir iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā un to aizsargā valsts. Tas ir XIX gs. daiļdarbs.
