Pirmo reizi baznīca minēta 1522. gadā. Pirmā baznīca visdrīzāk bijusi no koka. XVIII gs. sākumā, Ziemeļu kara laikā, zviedri to iznīcināja, bet ap 1720. gadu tika uzbūvēta no mūra. Šī brīža Sv. Apustuļu Pētera un Pāvila baznīca uzcelta 1905. gadā ar bazn. Kazimiera Bandzeviča rūpēm. Baznīca ir neobaroka stila ar latīņu krusta plānu, 2 augstiem torņiem un uz āru izvirzītu fasādi. Baznīcas iekšiene ir omulīga, gaiša. Altāri un ērģeļu prospekts ir neoklasicisma stilā. Baznīcā ir 12 nozīmīgas mākslas vērtības.
Pirmā koka baznīca uzcelts 1549. gadā. XVII gs. uzstādīta kapela ar kapliču (tajā apglabāti Giedraišu ģimenes locekļi). Renesanses baznīca, taisnstūra plāna, ar pusapaļu apsīdu un 42 m augstu fasādes torni, viena joma, pārklāta ar cilindrisku velvi ar rozetēm, 5 altāri, divas reljefa epitāfijas (1639. g.). Baznīca pagalma akmens mūra sēta ar apmestiem arkveida vārtiem. Baroka perioda ēka.
Mūkus neredzēsiet, taču viņu gara stiprumu un pagātnes kultūrvēsturiskās bagātības jutīsiet XVIII gs. vidus nezināmā profesionālā amatnieka freskās, kas atrodas Videnišķu klosterī. Videnišķu baznīcā, kas uzcelta XVII gs., tika apglabāti Giedraišu ģimenes locekļi.
Sv. Jaunavas Marijas Debesbraukšanas baznīca, ir uzcelta Galuonai ezera ziemeļu krastā. Taisnstūra plāna baznīca ir izdzīvojusi piecus barokālus altārus, tā ir ietverta ar akmens mūra žogu, blakus tās vārtiem atrodas koka zvanu tornis.
Jonišķu Sv. Apustuļa Jēkaba baznīca atrodas Jonišķu pilsētā, Arinas ezera ziemeļrietumu krastā. Pirmo baznīcu 1726. gadā uzcēla jezuīti. Baznīckungs F. Petrausks ar draudzes rūpēm 1848. gadā nomainīja baznīcas būvbaļķus. Baznīca ir taisnstūra plāna ar diviem torņiem, trīs sienu apsīdu un 2 zemākām sakristejām. Iekšpus 3 jomu ar kolonnām. Baznīcas pagalma žogs veidots no akmens mūra. Tajā apglabāts baznīckungs Staņislovs Šlams (1866–1951), preses izplatītājs aizlieguma laikā.
1960. gados Dubingiai baznīca divas reizes nodega. 1954. gads sadalītais pagasts no 17. gadsimta. koka baznīca, kas kalpoja 19. gadsimta otrajā pusē, un četrus gadus vēlāk vecā koka kapela, ko uzcēla Liudvika Karolina Radvilaitė, kur pēc pirmā ugunsgrēka tika uzstādīts lūgšanu nams. Tagad uzņēmēju Aurēlijus un Aurēlija Rusteikai gādībā tika izveidota jauna Sv. Jura baznīca.
Ona Eirudavičienė 1478. gadā. uzcēla pirmo baznīcu un piešķīra īpašumus. Jaunā baznīca tika uzcelta 1789. gadā. Krievu pārvalda viņu 1868. gadā. slēgts un nojaukts. 1925. gads Baznīca atrodas ķieģeļu baznīcā, kas celta 1875. gadā. Priesteris Karolis Bielinis 1930. – 1931. uzcēla tagadējo koka baznīcu.
1410. gadā Giedraišos uzbūvēta Sv. Baltramiejus baznīca. Giedraišu saimes locekļi atbalstījuši šo baznīcu, to remontējuši un pārbūvējuši. Par viņu mīlestību un rūpēm liecina sienā iemūrētā bīskapa Jozapa Arnulfa Giedraiša sirds.
Tā ir baznīca, kas stāv Pusnē ciematā, pie ceļa Giedraičiai-Želva. Pēc formas tas atgādina dzīvojamo māju. 1922. gadā nodibināt draudzi Pusnē. tika iecelts priesteris Justins Jurkūnas, kurš atgriezās no Krievijas. Sākumā dievkalpojumi notika privātās ēkās.
Balninku draudzei ne visos laikos ir bijis lūgšanu nams — tos iznīcināja kari un ugunsgrēki. Šī brīža Balninku baznīcu beidz celt 1910. gadā, par baznīckungu esot Adomam Jusjum. To 1921. gadā, Sv. Staņislava vārdu dodot, iesvētīja Žemaišu bīskaps Pranciškus Karevičs. Tā ir divu torņu mūra neoromānisma-neogotikas stila svētnīca. Baznīcas interjers ir gotiski ietverts un sadalīts trīs jomos. Baznīcā esošā Nācarieša koka skulptūra ir iekļauta kultūras pieminekļu sarakstā un to aizsargā valsts. Tas ir XIX gs. daiļdarbs.
Alantas Sv. Apustuļa Jēkaba baznīca celta 1904.–1912. gadā pēc Liepājas arhitekta K. E. Strandmaņa projekta. Baznīca celta neoromānisma stilā ar diviem torņiem, halli, 3 jomiem, latīņu krusta plāna. Baznīcas cokols ir no apstrādātiem akmeņiem, sienas no ķieģeļu mūra, apmestas, bet tās iekšiene ir plaša un gaiša. Tajā atrodas 7 nozīmīgas mākslas vērtības.
Latīņu krusta plāna baznīcai ar augstu torni ir sarežģīts fasādes sastāvs. Tajā ir Sv. Marijas glezna, kas, domājams, ir brīnumaina. Kapsētas žogs ir veidots no akmens mūra, tajā ieplūst koka zvanu un krusts.
Suginču Sv. Krusta Atrašanas baznīca atrodas Suginču ciematā, 0,5 km uz austrumiem no Molētu—Utenas ceļa. Suginčos 1669. un 1782. gadā minēta kapela (piederējusi Viļņas bīskapijas Molētu draudzei). Otrā kapela bijusi koka, tai bijuši pieci logi, trīs altāri, sešu balsu ērģeles. 1909.–1910. gadā ar baznīckunga A. Ragažinska rūpēm un draudzes līdzekļiem uzbūvēta šībrīža koka baznīca. Baznīca celta historisma virzienā (dominē neobaroka elementi), latīņu krusta plāna ar trīs sienu apsīdu un 2 sakristejām krustošanās vietas stūros. Kupola vietā ir tornis, jomu krustošanās vietās ir 2 tornīši, starp kuriem — trīsstūra frontons. Baznīcas pagalma sēta ir no akmens mūra ar arkveida vārtiem. Baznīcas pagalmā atrodas koka zvanu tornis, krusti.
Mūsdienu akmens mūra Stirņu Sv. Jāņa Kristītāja Ciešanu baznīcu baznīckungi Jons Kazlausks, Jons Daugēla (dz. (1909 g.) ar draudzi uzbūvēja 1937.–1940. g. Baznīca ir masīva, taisnstūra plāna ar plašu torni un apsīdu. Iekšējs 3 jomu, ar atsevišķiem slaidiem pilastriem. Baznīcas pagalma sēta ar koka būvi. Tajā atrodas kapi.
Ezerā peld spilgtas krāsas pludiņš, un makšķernieka kurpēs un makšķerē ir labs loms - zivs ar seglu, retāk ejams, nepakarojot šo kompozīciju. Šeit atrodas arī mājīga pilsētas strūklaka, kas vakaros spīd dažādās krāsās.
